manis ilgam nepietiks, / tik slikti, ka nezinu, kad būs labi / man pat liekas, ka tie smiekli nav īsti, nekas jau nevar pazust .. no atmiņas, apziņas.
čuš un nopurinos sapurinos, lai salūztu kaut kad nedaudz vēlāk. vēl ne
domāju par to, cik kg “prieka” man vēl tiks uzkrauti, lai pārbaudītu, kad es salūzīšu .. raudu bez asarām ? .. jo asaras jau patiesībā nav asaras, tie ir tikai dzīves pilieni, kas pak pak .. un katru reizi tās dzīves paliek mazāk, un arī manis paliek mazliet mazāk ..
Bet vai var būt tā mazliet dzīves ?
nezinu kā būs, kad man sevis vairs nepietiks,
